Šogad profesoram Kazimiram Špoģim apritētu 95 gadi. Jau tālajos 90. gados profesors K. Špoģis intuitīvi sajuta, ka dabas resursi ir cilvēku veselības, saimnieciskās darbības, labklājības un dzīves kvalitātes pamatelements. Pēc profesores Ainas Dobeles stāstītā: "Profesors K. Špoģis pirmais izvirzīja bioekonomikas koncepciju, pat neapzinoties, ka pēc pāris gadu desmitiem šī tēma kļūs aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē. Viņš spēja saredzēt tālāk un domāt plašāk. Profesora devums Latvijas tautsaimniecībai, Latvijas Lauksaimniecības universitātei un Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes attīstībai ir ievērojams - viņa sagatavotie doktoranti šodien pārstāv viņa idejas, turpina attīstīt jaunus ekonomikas virzienus aprites ekonomikā un bioekonomikā."

Semināru atklāja Uzņēmējdarbības un vadībzinātnes institūta profesore Aina Dobele, iepazīstinot klausītājus ar profesora Kazimira Špoģa personību un devumu. Semināra saturu veidoja visu līmeņu - pamatstudiju, maģistra un doktora studiju programmu studentu veiktie pētījumi zaļās ekonomikas kontekstā.

Akadēmiskā bakalaura studiju programmas "Ekonomika" 2. kursa studente Kristiāna Pamše ar komandu stāstīja par gliemežu audzēšanas izaicinājumiem Latvijā, demonstrējot gliemežu audzēšanas bruto segumus, audzēšanas un pārstrādes īpatnības. Turpinājumā profesionālā maģistra programmas "Uzņēmējdarbības vadība" 2022. gada absolvente Liene Gruņiere demonstrēja, kā pārtikas nekaitīguma standarti ietekmē dažādu mazumtirdzniecības veikalu tīklu konkurētspēju, savukārt arī Diāna Līva analizēja bioloģiskās lauksaimniecības kooperācijas izaicinājumus Latvijā, dalījās ar praktisko pieredzi, jo šobrīd profesionāli attīsta šo kooperācijas formu. Fakultātes doktorante Linda Groma iepazīstināja ar sociālās uzņēmējdarbības un vides aspektu mijsakarībām Latvijā. Semināra noslēgumā doktorante Madara Dobele atraktīvi stāstīja par pilsētu lauksaimniecības antropoloģiju - turp un atpakaļ, galvenokārt akcentējot, ka lauksaimniecība šobrīd ienāk pilsētā - pilsētas kopējo dārzu, balkona kultūraugu audzēšanas un apzaļumošanas formā.

Seminārs tika organizēts hibrīda formā - to varēja apmeklēt gan klātienē, gan attālināti. Klātienē piedalījās 80 dalībnieki, attālināti 25, kas pierāda hibrīda formas izmantošanas nepieciešamību pielietot arī nākotnē.  

Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes Uzņēmējdarbības un vadībzinātnes institūts izsaka pateicību dalībniekiem, atbalstītājiem un tehniskajam personālam.