Pasākuma saturu veidoja jaunu zinātnes un praktisko ideju uzņēmējdarbības iespējas, atklājot tieši Latvijas izturētspējas izaicinājumus. Izturētspējas jēdziens ir aktualizēts saistībā ar Eiropas Savienības (ES) zaļo kursu, kas rosina vērienīgus ES pasākumus un saistības, lai Eiropā un pasaulē apturētu biodaudzveidības izzušanu un panāktu, ka tiek izskatīti dažādi risinājumi konkurētspējīgai produktu un pakalpojumu ilgtspējai, cilvēka un planētas veselības aizsardzībai. Zaļā kursa stratēģijas mērķis ir padarīt mūsu sabiedrību izturētspējīgāku pret nākotnes pandēmijām un tādiem draudiem kā klimata pārmaiņu sekas, pārtikas un energoresursu trūkumu vai slimību uzliesmojumi.  Tas tiks panākts, atbalstot ilgtspējīgāku lauksaimniecības, zvejniecības un akvakultūras praksi un pievēršoties savvaļas augu un dzīvnieku aizsardzībai un to nelikumīgai tirdzniecībai.

Semināru atklāja Uzņēmējdarbības un vadībzinātnes institūta direktore, profesore Anita Auziņa, iepazīstinot klausītājus ar profesora Kazimira Špoģa personību un devumu Latvijas tautsaimniecībai, LLU un Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes attīstībai. Semināra saturu veidoja maģistra un bakalaura studiju programmu studentu veiktie pētījumi.  

Kā pirmās savu ideju Latvijas izturētspējai prezentēja studiju programmas "Ekonomika" 4. kursa studentes Ilvija Beķere, Lita Gārbena, Elīna Klepere un Madara Anete Auna. Viņas iepazīstināja klausītājus ar dabas materiālu transformāciju ekonomiskajā vērtībā. Studentes demonstrēja ideju "zīļu skrubis", kas studentus un mācībspēkus rosināja veidot diskusiju par produkta sastāvu un tehnoloģiju.

Savukārt, studiju programmas "Ekonomika" 1. kursa maģistrantes Inese Bērziņa un Alīse Emare semināra dalībniekiem stāstīja par paludikultūrām un to audzēšanas izaicinājumiem Latvijā. Paludikultūru audzēšana Latvijā vēl tikai "sper pirmos soļus", tādēļ vairākiem klausītājiem šī joma bija atklājums. Maģistrantes uzsvēra, ka paludikultūru audzēšanas galvenie izaicinājumi ir audzēšanas izmaksas, iegūtās ražas novākšana un potenciālo pircēju piesaistīšana. Maģistrantes aicināja domāt par paludikultūru audzēšanu, jo to plašāka ieviešana ļautu degradētām Latvijas teritorijām kļūt par ekonomikas attīstības sadaļu.

Par mazpazīstamu jomu prezentēja studiju programmas "Ekonomika" 1. kursa maģistrants Kārlis Albužis, kurš ieinteresēja klausītājus ar tēmu "Biomīmikrija – zinātne un prakse demonstrējumos". Autors akcentēja, ka biomīmikrija ir cieši saistīta ar biozinātnēm, kas iedvesmojas no dabas, piemēram, bioinženieriju un bioniku, kā arī tā tiek izmantota arhitektūrā, transportlīdzekļos un celtniecībā. Biomīmikrijā slēpjas daudzas idejas, kuras spētu veicināt Latvijas izturētspēju.

"Kļūst sliktāk" ir apgalvojums par pasauli, ko mēs ikdienā dzirdam visbiežāk, tādēļ studiju programmas "Uzņēmējdarbības vadība" 1. kursa maģistranti Elīza Līga Lamberga un Elvijs Līdaks semināru papildināja ar atbildēm uz jautājumu "Kādēļ situācija pasaulē šķiet sliktāka, nekā ir patiesībā?" Maģistranti iepazīstināja klausītājus ar faktpratības (angļu val. factfulness) jēdzienu un principiem, kā arī aicināja pārlieku kritisko pasaules skatījumu aizstāt ar faktos pamatotu izpratni par pasauli. Elīza un Elvijs uzsvēra, ka tas ir normāli, ja cilvēks automātiski ļaujas negativitātes instinktam, taču ir būtiski to apzināties un atcerēties, ka ir liela atšķirība starp tendencēm "slikti" un "labāk nekā iepriekš", ja runa ir par ziņām, tad jāatceras, ka sliktas ziņas sasniedz plašāku auditoriju, nekā labas, kā arī noteikti nepieciešams pievērst uzmanību ilgtermiņa tendencēm. Zinātnieks Hans Roslings saka, ka labākā terapija pret globālo negativitātes instinktu ir statistika, fakti un dati, jo skaitļi atspoguļo reālo situāciju un attīstības tendenci laika rindā. Maģistranti cer, ka semināra klausītāju domas par pasauli kaut mazliet mainījās uz labo pusi, lai turpmāk ar pārliecību varētu teikt, ka pasaule kļūst labāka.

Semināra dalībnieks, studiju programmas "Uzņēmējdarbības vadība" 1. kursa maģistrants Toms Kalniņš, aicināja klausītājus aizdomāties – kādēļ cilvēks, būdams fiziski krietni vājāks par lielāko daļu faunas, tomēr valda pār dzīvnieku pasauli? Kāpēc mākslīgais intelekts, kura spējas brīžiem šķiet neierobežotas, nekad nespēs pārspēt cilvēka domāšanu? Atbilde: jo cilvēkam piemīt unikāla spēja - radošums. To mēdz dēvēt par vienu no mūsdienu ekonomikas nozīmīgākajiem resursiem, tomēr līdzīgi kā pārējie resursi, radošums pats par sevi nerada ekonomisko vērtību, tas jāpielieto, radot risinājumus esošām problēmām. Toms akcentēja, ka pasaulē šobrīd joprojām ir daudz izaicinājumu, kuru pārvarēšanā ir nepieciešama radoša domāšana un inovatīvas idejas. Students stāstīja klausītājiem, ka Latvijā inovatīvu ideju attīstībai tiek sniegts atbalsts no valsts un privāto atbalstītāju puses. Idejas attīstības sākumposmā lielāko atbalstu sniedz biznesa inkubatori, kuri darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārvaldībā.

Semināra noslēgumā bakalaura programmas "Komercdarbība un uzņēmuma vadība" 3. kursa students Pēteris Āboliņš klausītājus iepazīstināja ar ALTUM programmām jaunuzņēmumu atbalstam. Pēteris papildināja Toma Kalniņa stāstu par kapitāla piesaisti un iepazīstināja klausītājus ar ALTUM piedāvātajām iespējām, uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Seminārs virtuālajā telpā pulcēja vairāk par 160 klausītājiem, kas aktīvi iesaistījās diskusijās par šodienas aktualitātēm uzņēmējdarbības uzsākšanā, pozitīvu domāšanu, kapitāla piesaistes iespējām un izaicinājumiem. Klausītājiem prezentāciju laikā bija iespēja precizēt neskaidrības, kas semināram piešķīra papildu vērtību, jo ikviens dalībnieks saņēma atbildi.

Fotogrāfijai ir ilustratīva nozīme