Absolventu lekciju nedēļu atklāja akadēmiskā bakalaura studiju programmas "Ekonomika" specializācijas Tiesību zinātne 2002. gada absolvents, VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs un Latvijas Dzelzceļa padomes priekšsēdētājs Jānis Lange. J. Lange savu uzstāšanos uzsāka ar nelielu vingrinājumu, aicinot pēc skaitļa "trīs" sasist plaukstas. Pēc ritmiski pateiktiem "viens" un "divi" atskanēja skanīgs plaukšķis, bet izrādījās, ka skaitlis "trīs" vēl nemaz nebija pateikts. Kad nu auditorija bija iekustināta, tad absolvents galveno uzsvaru lekcijā akcentēja - nepieciešamību dzīvē panākt līdzsvaru starp pašsajūtu, darbu, ģimeni un draugiem. Balstoties uz savu studiju laikā gūto pieredzi, J. Lange aicināja studiju laikā, ja vien tas ir iespējams, nestrādāt algotā darbā, bet maksimāli iesaistīties studiju dzīvē, attīstīt sevi, daudz lasīt, nodibināt kontaktus ar studiju biedriem. "Vajag strādāt ar cilvēkiem, kuri patīk, un darbu darīt no sirds un ar prieku, tad arī viss izdodas," atklāj absolvents. Strādājot vadītāja amatā, viņš guvis lielu pieredzi un zināšanas, tādēļ ir pārliecināts, ka vadītāja uzdevums ir mazināt nenoteiktību, it sevišķi šādā grūti prognozējamajā situācijā kāda ir pašlaik.

Turpinājumā ar savu pieredzi dalījās SIA "Tarte" valdes locekle un vadītāja, 2002. gada akadēmiskā bakalaura studiju programmas "Ekonomika" specializācijas Reģionālā attīstība un pārvalde absolvente Zane Oja. Z. Oja pastāstīja, kā viņai izdevies attīstīt uzņēmumu no trīs līdz 17 darbinieku lielam kolektīvam četru gadu laikā. Viņa uzsvēra, ka vadītājam jābūt gatavam risināt problēmas. "Jebkurā brīdī var notikt negaidīti pavērsieni un nav iespējams teorētiski iemācīties kļūt par vadītāju, to var sasniegt tikai nemitīgi attīstoties un pilnveidojot profesionālās prasmes. Ļoti liels darbs tiek ieguldīts, lai radītu un arvien uzlabotu kvalitatīvu produktu," stāsta absolvente. Turklāt kā galveno atziņu viņa uzsver: "Darbinieks ir karalis. Protams, uzņēmuma mērķis ir apkalpot klientus, bet ar neapmierinātiem darbiniekiem nekad nevarēs iegūt apmierinātus klientus."

Savukārt Linda Puriņa ir 2000. gada akadēmiskās maģistra studiju programmas "Ekonomika" specializācijas Grāmatvedība un uzskaites teorija absolvente, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Grāmatvedības un finanšu nodaļas eksperte savā stāstījumā identificēja ārpakalpojuma grāmatvedim nepieciešamās prasmes, akcentējot spēju sarunāties ar klientu, jo lielu daļu kļūdu rada tas, ka grāmatvedis nav pietiekami sīki iztaujājis klientu par veikto darījumu īpatnībām, piebilstot, ka ikvienam  nepieciešams apgūt modernās tehnoloģijas un nemitīgi papildināt profesionālās zināšanas. "Grāmatvedim ļoti svarīgi būtu iegūt pieredzi ne tikai kā grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam, bet arī pašam kā uzņēmējam," tā L. Puriņa atklāja klātesošajiem.

Akadēmiskā bakalaura studiju programmas "Ekonomika" specializācijas Tiesību zinātne 2002. gada absolvents Andis Kursītis strādā LLKC jau kopš studiju beigām un pašlaik ir Tālākizglītības nodaļas vadītājs. LLKC lielu darbinieku īpatsvaru veido LLU absolventi, kas ir ne tikai no ESAF, bet arī no citām fakultātēm. "Lai veiksmīgi veidotu profesionālo karjeru, nepārtraukti jāpilnveido savas zināšanas un kompetences. Jau studiju gados jāattīsta komunikācijas un prezentēšanas prasmes, ļoti svarīga ir veiksmīga prakses vieta," tā A. Kursītis. Andis lielu pieredzi guvis no starptautiskiem partneriem, piemēram, no vācu kolēģiem. Lauki vienmēr bijusi viņa prioritāte. Runājot par grāmatvedības nākotni, Andis atzīst, ka arvien vairāk darbus veiks mākslīgais intelekts.

Tāpat vieslekciju nedēļā viesojās Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta raidījuma "Panorāma" atbildīgā redaktore Rudīte Spakovska, kura 2019. gadā absolvēja profesionālā bakalaura studiju programmu "Komercdarbība un uzņēmuma vadība", bet šobrīd viņa turpina studēt maģistra studijās. Par savām darba gaitām R. Spakovska stāsta: "Dažkārt nākas strādāt tādu darbu par kuru iepriekš daudz nav zināms, bet viss tiek apgūts mācoties darba gaitā. Studijas ļāvušas esošo informācijas bāzi sakārtot un sistematizēt." Līdzīgi citiem runātājiem, arī viņa uzsvēra personisko kontaktu nozīmi, komunikācijas nepieciešamību un norādīja, ka līdera atbildība ir viņa darbinieki.

"Ekonomikas izglītību ieguvis cilvēks var kļūt par jebko, pateicoties iegūto zināšanu plašumam, pat ja studējot tās šķitušas nevajadzīgas. Zināšanu pamati dod iespēju strauji augt konkrētā vidē, attīstot profesionālo specializāciju, un vienlaikus ļauj pārredzēt plašāku spēles laukumu. Tāpat kā Linda Puriņa, arī Agita atzina, ka revidentam noderīgs pašam savs uzņēmums, kurā grāmatvedības zināšanas pielietot praktiski. Tas ļauj labāk izprast problēmas, kādas rodas klientu uzņēmumos," atklāj 2007. gada akadēmiskā maģistra studiju programmas "Ekonomika" specializācijas Finanses un kredīts, SIA "Apogs" valdes locekle Agita Bičevska.

Diāna Straube ir restorāna "Putnu dārzs" vadītāja, savukārt 2005. gada absolvēja akadēmiskās maģistra studiju programmu "Ekonomika" specializāciju Finanses un kredīts. Viņa uzsvēra, ka diploms ir tikai pamats, svarīga arī ir pieredze. "Nemitīgi jāturpina mācīties un jāstrādā ārkārtīgi daudz, jo prakse atšķiras no apgūtās teorijas," tā D. Straube. Par to viņa pārliecinājusies, strādājot ļoti dažādās darba vietās - laikraksta "Zemgales Ziņas" grāmatvedībā, kā "Parex" klientu apkalpošanas menedžere, Apes novada domes projektu vadītāja, restorāna "Parks" banketu un pārdošanas daļas vadītāja un visbeidzot restorāna vadītāja. Ieteica visus jautājumus uzsākt ar vārdiem, kuru pirmais vārds sākas ar burtu "K", piemēram, "Kā Jums garšoja?" nevis "Vai Jums garšoja?".

Taču AS "3 PL serviss" valdes loceklis un komercdirektors Agris Ozoliņš ir akadēmiskās bakalaura studiju programmas "Ekonomika" specializācijas Biznesa procesu vadība 2019. gada absolvents, kurš šobrīd turpina izglītoties maģistra studijās. Paralēli ieilgušajām studijām, strādājis dažādos amatos un guvis ļoti bagātīgu praktisku pieredzi, tai skaitā arī kā eksporta vadītājs komunicējot ar ļoti atšķirīgu kultūru cilvēkiem. Visbeidzot nonācis pie secinājuma, ka nevēlas vienmēr būt otrais cilvēks aiz vadītāja, tāpēc pats izveidojis savu uzņēmumu. Par ļoti noderīgām zināšanām, kas gūtas augstskolā, atzīst: loģistiku, vadībzinātnes un grāmatvedību.

SIA "1. grāmatvedības birojs" valdes loceklis, 2002. gada absolvents Armands Prāvs pastāstīja: "Galvenais dzinulis karjeras veidošanā bijusi vēlme pierādīt sevi, mainīt ierasto rutīnu, pielietojot jaunākās zināšanas, sevišķi moderno tehnoloģiju pielietojumā. Nepieciešams nepārtraukti lasīt, apgūt tiesību normas, lai pierādītu, kāpēc jādarbojas tieši tā un ne citādi." Viņa mērķis, dibinot uzņēmumu, bijis nevis labi nopelnīt, bet realizēt savas idejas.

Savukārt Anna Vītola-Helviga, kura pašreiz ir LLU Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centra vadītāja, bet pirms tam desmit gadus (2009. - 2019.) bija Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore. Guvusi ļoti vērtīgu pieredzi, vadot un attīstot uzņēmumu, kuram tika uzticēts administrēt ES piešķirto finansējumu. Piesakoties LAD vadītājas amatam, jau zināja, ko vēlas panākt: darbiniekiem jāiemācās runāt ar klientiem viņiem saprotamā valodā, jāattīsta un jāpaplašina informācijas tehnoloģiju pielietojums un jāveido saliedēts un draudzīgs kolektīvs. LAD vadītājas amatā piedzīvots arī milzīgs gandarījums par paveikto, sevišķi digitalizācijas jomā. Par Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS) LAD saņēmis divas prestižas balvas: 2015. gadā 2. vietu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) konkursā kategorijā "Publisko pakalpojumu pieejamības veicināšana informācijas laikmetā" un 2017. gadā Pasaules informācijas samita laikā uzvarētāja balvu WSIS Prize 2017. Kā galveno atziņu viņa min: "Ar prātu vien ir par maz, vajag arī godaprātu!"

Turklāt vieslekciju nedēļu ciklu noslēdza Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) "Latraps" valdes priekšsēdētājs, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvis Edgars Ruža, kurš 1992. gadā absolvējis LLU Lauksaimniecības fakultāti (toreiz Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti). Viņš pastāstīja par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības dibināšanu, attīstību un nozīmību, aicināja izvirzīt augstus, bet pārdomātus mērķus, uzticēties komandai un vienmēr izpildīt to, kas apsolīts. Lekcijas beigās izskanēja aicinājums: “Izmantot iespēju gūt pieredzi ārzemēs, bet tur iegūtās zināšanas un prasmes pielietot tepat Latvijā!"