Lai palīdzētu lauku tūrisma pakalpojumu sniedzējiem piesaistīti Japānas tūristus, Centrālās Baltijas jūras programmas projekta CAITO (Meta-klasteris Japānas tūrisma tirgus piesaistei) ietvaros tiks izpētītas Japānas tūristu prasības un vajadzības un apmācīti tūrisma pakalpojumu sniedzēji, lai izstrādātu tādu tūrisma piedāvājumu, kas būtu mērķēts tieši uz Japānas tūristiem. Tiks izstrādāta arī rokasgrāmata par Japānas tūrisma tirgus īpatnībām un ieteikumiem tūrisma produkta pilnveidošanai.

Projekta partneri ir Tartu Dzīvības zinātņu universitāte (vadošais partneris), Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte, Laurea Lietišķo zinātņu universitāte Somijā, Helsinku universitātes Ruralia institūts, Latvijas lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”, Igaunijas lauku tūrisma asociācija un  Somijas reģionālo tūrisma asociāciju "Visit South Coast Finland"

Asociētie partneri - Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija, Igaunijas ceļojumu un tūrisma asociācija un Zemgales tūrisma asociācija.

Projekts notiek sadarbībā ar Latvijas, Igaunijas un Somijas lauku tūrisma nevalstiskajām organizācijām, universitātēm un Baltijas jūras reģiona valstu organizācijām (nacionālajām tūrisma aģentūrām un tūrisma operatoriem, transporta organizācijām un uzņēmumiem, pašvaldībām utt.).

Projektā tiks veiktās arī mārketinga aktivitātes Japānas tirgū, lai popularizētu Latviju, Igauniju un Somiju kā vienotu galamērķi Japānas tūrisma industrijai un individuāliem tūristiem, piemēram, interneta vietne japāņu valodā, kurā iekļauti Latvijas, Igaunijas un Somijas lauku tūrisma piedāvājumi.

Japānas tūristu interese par Baltijas jūras reģiona valstīm palielinās

Japānas tūristi aizvien aktīvāk interesējas un apceļo Baltijas jūras reģiona valstis, tai skaitā Latviju, Igauniju un Somiju. Salīdzinot ar Centrāleiropu un Rietumeiropu, Baltijas jūras reģions ir salīdzinoši drošs un ar daudzveidīgu tūrisma piedāvājumu. Drošība, tai skaitā dabas katastrofu risks, līdztekus dabas skaistumam un daudzveidībai, bagātīgam kultūras un vēstures mantojumam, kvalitatīvām naktsmītnēm un tiešajiem avioreisiem, ceļotājiem no Japānas ir ļoti būtiski faktori ceļojuma galamērķa izvēlē.

2015. gadā Latvijā ieradās 21 575 tūristi no Japānas – tas ir par 39% vairāk salīdzinot ar 2014. gadu. Igaunijā vizīšu skaits ir lielāks - 96 044 vizītes (palielinājums par 21% salīdzinājumā ar 2014. gadu). Tas skaidrojams ar ģeogrāfisko stāvokli un pieejamo tūrisma infrastruktūru – Igaunija ir tuvāka Somijai, kas tiek uzskatīta ar Japānas tūristu ielidošanas galamērķi. Tiešie reisi no Japānas lielākajām pilsētām ir vienīgi uz Helsinkiem - to nodrošina aviokompānija Finnair. Tā rezultātā Somija ir valsts, kurā ir salīdzinoši liels Japānas tūristu skaits un īpatsvars – 5% no kopējā tūristu skaita (454 000 tūristi 2015.gadā). Latvijā un Igaunijā tūristi no Japānas veido salīdzinoši mazu īpatsvaru no ienākošajiem tūristiem (~1.5% - 2%).

Ņemot vērā lielo attālumu un izmaksas, Japānas tūristi parasti ieplāno apskatīt vairāk kā vienu valsti ceļojuma laikā - šādi rīkojas 67% tūristu. Tipisks Japānas ceļotāju maršruts Baltijas jūras reģionā sākās Helsinkos un tālāk virzās divos iespējamos virzienos – uz dienvidiem (Igauniju, Latviju un Lietuvu) vai uz ziemeļrietumiem, iekļaujot ceļojumā arī Zviedriju un Norvēģiju.

Tūristi no Japānas galvenokārt ir ieinteresēti iepazīt Baltijas valstu kultūru, izbaudīt saunas, pirts vai SPA procedūru apmeklējumu, kā arī paviesoties salās ar to neatkārtojamo floru un faunu.

Viesi no Japānas ir ieinteresēti arī lauku tūrismā – viņi vēlas izbaudīt atpūtu, pastaigas un dabas vērošanu. Pēdējos gados aizvien aktīvāka tendence ir tūristu vēlme piedalīties dažādās meistarklasēs, pašiem izgatavojot amatniecības izstrādājumus vai kulinārijas gardumus. Apmēram desmitā daļa tūristu labprāt piedalās tādās tradicionālās aktivitātēs kā sēņošana, ogošana vai bērzu sulu tecināšana.

Tūristi no Japānas parasti ir gados vecāki (60+), viņi parasti ceļo kopā ar ģimeni vai tūristu grupu, retāk individuāli. Valodas barjera ir aspekts, kas tūristus biedē visvairāk, tāpēc ceļojums tiek organizēts grupās ar gidu, kurš runā japāņu valodā. Visbiežāk ceļojums ir ieplānots vasaras mēnešos un rudens sākumā (augustā un septembrī). Parasti uzturas vienā valstī 1-2 naktis, kopējā ceļojuma garums ir no 11 līdz 14 dienām.

Ko tas nozīmē tūrisma pakalpojumu sniedzējiem? Ja tūrisma paskalojumu sniedzējs vēlas iegūt tūristu no Japānas kā savu klientu, ir jāpielāgojas tūristu prasībām. Japānas tūristiem būtiska ir naktsmītņu kvalitāte un tīrība, skaidras un saprotamas ceļu norādes un sabiedriskā transporta organizācija, valodas prasme un informācijas pieejamība pirms ceļojuma.

Sīkāka informācija pieejama projekta mājas lapā www.caitoproject.eu.

Projekta vadītāja – profesore Baiba Rivža